Valsts Neatkarība

Valsts Neatkarība Ir Nopietni Apdraudēta!

Latvijas valsts, tā ir es, jūs, mūsu priekšstāvji saeimā un valdībā esam nopietni apdraudēti. Mūsu Valsts neatkarība, daļēji jau ir palikusi par pliku saukli, par tādu izsmiekla pilnu uzrakstiņu satversmē.

Kas ir noticis? Vai gatavojās iebrukums? Vai pie robežām ir tanki un naidnieku zaldāti? Jā, ziniet, ka tas tiešām ir tā! Tikai tanku un zaldātu vietā ir daudz jaunākas un izsmalcinātākas tehnoloģijas un paņēmieni. Un viņi jau ir pāri mūsu Valsts robežām.

Tehnoloģijas un paņēmieni:

1. Mākslīga dzīves līmeņa celšana:  


Visāda veida atbalsts, sākot no nepamatota finansiāla atbalsta, lētu kredītu izsniegšanas, nekonkurēt spējīgu preču iepirkumu un ražošanas atbalstu. Maziņa mākslīga ekonomika. Aizņemamies naudu, saražojam, Aizņemamies naudu, paši pērkam. Viss notiek, nauda cirkulē, cilvēku dzīves līmenis it kā aug. Preču un pakalpojumu kvalitātes atbilstību grūti pat nosaukt par patērējamu vietējam tirgum. Efekts nav ilglaicīgs jo līdzko sāk pieaugt cilvēku ienākumi tiek pieprasītas kvalitatīvākas preces un pakalpojumi.
Patērētājam vairs neder piemēram dzīvojamā māja applūstošā rajonā ar plaisājošām sienām. Bet gandrīz visa šī aizņemta nauda ir ieguldīta projektos ar zemu pašizmaksu un pie veiksmes lielu peļņu. 

2. Finansējuma izsīkums:

Izsniegto kredītu atgriešana kļūst neiespējama. Saražotās produkcijas un pakalpojumu līmenis ir tik zems, ka vairs nav nepieciešams ne iekšējam tirgum ne ārējam. Nauda tiek izpumpēta uz ārzemju kompānijām jo daļa kreditēšanas paredz ka piemēram spectehniku vari pirkt tikai no noteikta saraksta. Naudas apgrozījums tiek apstādināts. Ražotājiem jāslēdz uzņēmumi, jo līdzekļi ir iesaldēti projektos kam vairs nav noieta tirgū. Šādas situācijas vienīgais glābiņš ir finanšu pieplūde no ārpuses. Tomēr ārzemju investorus interesē tikai veiksmīgi un kvalitatīvi projekti. Situācija bēdīga, tirgus nedarbojas, sāk nenormāli pieaugt spiediens uz sociālo budžetu. Darba vietas sāk tikt likvidētas, bet jaunu radīšana uz parādiem ir neiespējama.


3. Bagātais Onkulis:


Sociālais budžets valsts kasi slauc sausu, ieņēmumi dramatiski kritās bankrotējušo uzņēmumu iespaidā. Zvans no bagāta onkuļa vieš cerību stariņu. Bet Bagātajam onkulim ir savi nosacījumi, virspusēji ekonomikas atgriešanai pie pulsa. Bagāto onkuli vairāk uztrauc nabadzības dzēšana, bezdarbnieki, maznodrošinātie. Uz doto momentu tas ir prioritāte, valsts stabilitātes nodrošināšanai. Liekas loģiski. Bet slimnieks ir vairāk miris nekā dzīvs. Tiek piedāvāta sistēma komas uzturēšanai nevis zāles. Tā vietā lai pateiktu mums ir vajadzīgas investīcijas rūpnīcu, lauksaimniecības attīstībai, kas momentāli radītu gan darba vietas gan celtu dzīves līmeni kopumā, mēs pavedamies uz to, ka tas kas maksā pasūta arī mūziku. Un ņemam naudu kuru tērējam nevis iegūldam. Sekas, drīz atkal jāņem nauda. Jo paņemta nauda nav savairojusi naudu. Es to nosauktu par „Kastrētas naudas fenomenu” Jo princips nauda rada naudu tiek izslēgts.


4. Okupācija:


Valsts tiek mākslīgi ēdināta, nu tā lai nenomirst, bet lai paliek komā. Tiek sūtītas lētas nekvalitatīvas pārtikas pakas, tiek piedāvāti 100 lat-nieku projekti, nu jebkas ko tikai vēlaties. Mēs jums dosim naudu tikai nedariet neko. Tiek slavināti sasniegumi un reklamēts ka pacienta stāvoklis ir uzlabojies.  Patiesībā jebkurš veiksmīgs projekts kurš tiek pasniegts ka sasniegums tāds ir tikai vienā jomā OKUPĀCIJĀ. Jo projekta īpašnieks ir kāda ārzemju kompānija kurai ir maz sakara ar šo valsti un tanī pastāvošajām problēmām. Pamazām šo kompāniju īpašumā pariet zeme, meži un izdevīga vieta politiskajā kartē. Latvijas iedzīvotājs kļūst par īrnieku un nomnieku savā zeme. Milzīgo daudzpakāpju parādu dzēšana nav iespējama, jaunu līdzekļu aizņemšanās, iespējama tikai pret konkrētiem labvēlīgiem lēmumiem ārzemju kompānijām. Ārzemju kompānija ar saviem vējā ģeneratoriem pie Ventspils. Ārzemju kompānijas jauna metalurģijas rūpnīca Liepājā. Lielveikalu tīkli ar mazu plauktiņu „Exotic. Aborigēnu preces” U.t.t.


5. APLAUZIENS, vai īsa pamācība mīlēšanā:


Izeja no šīs okupācijas ir? IR! Mīlēsim šo zemi šo valsti, šo jūru. To mums neviens nevar atņemt, bet ir arī konkrētas lietas ko varam darīt.
Pirmais mūsu budžets nav pagaidām tik nabadzīgs kā saka Bagātais onkulis kuram tas ir izdevīgi, viņam arī ir izdevīgi ka daži no mums izzog šo pašu budžetu. Lai kaut ko mainītu Tautai ir jāpieprasa jaunu likumu pieņemšana un veco ievērošana.

5.1           Korupcijas izskaušana. Kā izskaust? Korupcija tiek pasniegta ka divu pušu vienošanās par kādu nelikumīgi vai likumīgi  pieņemtu lēmumu par attiecīgu samaksu. Tā nav! Kukuļa devēji ir taisni tie kas izskaudīs korupciju. Pieķerts korumpēts ierēdnis ir jāpadara par saldo maizi. Pēteris iedeva Jurim kukuli 1000 ls

Pēteris par šo darbību saņem no valsts 10 000 ls

No Jura piedzen 100 000 ls, Īpašumu konfiskācija par labu valstij, liegums strādāt valsts pārvaldē mmm man arī palika žēl Juri.

Gada laikā Latvija pirmajā desmitniekā Korupcijas izskaušanas ziņa.

5.2           Valsts jebkādu kustamu, nekustamu, finansiālu līdzekļu negodprātīga pārvalde. Nelietderīga tērēšana, izzagšana un krāpniecisku darījumu veikšana. LIELA PROBLĒMA? Nebūt nē! Par jebkuru no šiem pārkāpumiem pret Latvijas valsti nedrīkst tikt piemērots noilgums.

Labprātīga līdzekļu atgriešana kopā ar iespējamās lielāko Valsts peļņu no šiem līdzekļiem tiek uzskatīts par vainu mīkstinošu apstākli. Pretējā gadijumā mūža ieslodzījums. Bargi? Nu tā tak ir Mūsu valsts. Vai mēs viņu mīlam tik vāji ka esam gatavi piedod ka apzog mūsu bērnus, mūsu mātes un mūs pašus.

5.3           Latvijas valsts līdzekļu pārvalde:

Latvijas Valsts ir vienīga pārvaldītāja jebkādiem kustamiem, nekustamajiem un finansiālajiem līdzekļiem kas ir nonākuši Latvijas Valsts Pārvaldījumā. Vienīgi un tikai Latvijas Valsts ir tiesīga izlemt šo līdzekļu izlietojumu un pielietojumu. Šis likums paredz arī to ka mēs jebkādus finanšu līdzekļus varam novirzīt tautsaimniecības attīstībai, ražošanas attīstībai vai jebkādiem citiem mērķiem kas ir Latvijas valsts interesēs. Piemēram uzņēmēj darbības uzsākšanai un atbalstam.

Latvijas Valstij un tās iedzīvotājiem nav jābaidās ne no vienā. Mēs esam šās zemes saimnieki un tādi arī paliksim. Ja mēs izskaudīsim paši savus netikumus, ievērosim un cienīsim savas Valsts likumus mēs būsim plaukstoša un pārtikušu ļaužu valsts. Un katrai ārzemju kompānijai kura grib šeit nodarboties ar biznesu ir jāsaprot: Šī ir vieta kur veiksmīgs biznes var būt balstīts tikai uz šīs valsts un to iedzīvotāju interešu ievērošanu. Pārfrāzēšu teicienu „ ja pats sevi necienīsi, neviens tevi necienīs” kuram mūsdienās būtu jāskan „ ja neliksi reiķināties ar savām interesēm neviens ar tām nereiķināsies”

Protams vienā rakstā nevar iekļaut visu situācijas izvērtējumu un risinājumu kopumu, Bet ja kādam šis raksts lika paskatīties uz lietām un notikumiem no cita skatu punkta, lika aizdomāties. Tad šo nē velti rakstījis esmu.

Ar cieņu pret jums Elmo Eglons